2018. gada 27. novembrī Iekšējās drošības birojs ar mērķi mazināt noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, izdarīšanu organizēja gadskārtējo konferenci “Amatpersonu vardarbīgas rīcības novēršanas aspekti”. Līdz šim konferencēs tika aplūkotas tēmas, kas saistītas ar vardarbības izpausmju sekām – tika analizēti Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumi, ierosināto kriminālprocesu, kas saistīti ar vardarbību, izmeklēšanas darbības un problēmsituācijas, kā arī labā prakse un ieteikumi.
Šajā gadā akcents tika likts uz vardarbīgas rīcības iemeslu pētīšanu, identificēšanas un novēršanas iespējām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs, kā arī pašvaldības policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Konferencē piedalījās Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Rīgas pašvaldības policijas, Ostas policijas, Tiesībsarga un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās pārstāvji.
Konferences pirmajā daļā tika runāts par amatpersonu vardarbīgas rīcības cēloņiem un veicinošajiem apstākļiem, par to, kāpēc un kādi gadījumi var veicināt amatpersonu iesaistīšanos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kā varam izmantot psiholoģisko kompetenču un psiholoģisko personas vērtēšanu un ko tā mums sniedz.
Iekšējās drošības biroja pārstāvis sniedza ieskatu amatpersonas, kas, iespējams, izdara noziedzīgu nodarījumu, personas profilā, kā arī norādīja statistikas datu analīzes rezultātā konstatētās tendences. Joprojām noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, atklāšana, izmeklēšana un novēršana ir viena no Iekšējās drošības biroja prioritārajām darbības jomām.
Konferences otrā daļa bija veltīta tēmai par amatpersonu vardarbīgas rīcības novēršanas problemātiku. Paneļdiskusijā Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji pastāstīja, kādi mehānismi iestādēs pieejami un tiek izmantoti, lai identificētu potenciāli vardarbīgus darbiniekus, un kāda veida psiholoģiskā atbalsta iespējas tiek nodrošinātas.
Attēlā no kreisās: Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks M.Stivrenieks; Rīgas pašvaldības policijas Dienesta izmeklēšanas un iekšējās kontroles nodaļas priekšnieks J.Ozoliņš; Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks L. Arājs
Sarunas gaitā tika aktualizēta arī sabiedrības attieksme pret tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem un tas, kādu ietekmi tā atstāj uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanā strādājošajām amatpersonām, akcentējot nepakļaušanos amatpersonu prasībām, pretošanos, bēgšanu un uzbrukumus. Ņemot vērā Biroja rīcībā esošos datus par nepatiesu ziņu sniegšanu no iespējamo cietušo puses, Iekšējās drošības birojs identificējis nepieciešamību izglītot sabiedrību par minētajiem jautājumiem un sagatavojis infografiku “Esi atbildīgs”.
Konferencē piedalījās arī Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Latvijas pārstāvis, informējot par aktualitātēm ECT spriedumu pret Latviju izpildes procesā un uzsverot, ka “pašlaik Latvija ir iesniegusi rīcības ziņojumus par visām ECT izskatītajām lietām saistībā ar valsts amatpersonu vardarbību, un ņemot vērā Iekšlietu ministrijas, Iekšējās drošības un Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju un rīcību, diezgan pamatoti sagaidām, ka drīzumā uzraudzība par šo spriedumu izpildi EP Ministru komitejas līmenī tiks slēgta, kas nozīmē, ka Latvija būs izpildījusi visus no starptautiskajām saistībām izrietošos pienākumus”.
Konferences noslēgumā Iekšējās drošības biroja pārstāvis informēja par konstatēto problemātiku pierādījumu iegūšanā, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar vardarbību.
Konferences noslēgumā konstatēts, ka liela nozīme vardarbīgas rīcības cēloņu identificēšanā, novēršanā vai mazināšanā ikdienā ir nodarbināto tiešajam vadītājam – tā ir persona, kas var ietekmēt amatam atbilstošu kandidātu pieņemšanu darbā, būt par piemēru un ietekmēt kopējo kolektīva psiholoģisko noskaņojumu, kā arī lemt par nodarbināto psiholoģiskā atbalsta saņemšanu darba laikā.
Konferences ietvaros tika secināts, ka šobrīd psiholoģiskajai kompetenču novērtēšanai, kuras laikā var tikt konstatētas svarīgas personas iezīmes, kas būtu jāņem vērā, pieņemot personu dienestā, jo tās var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi, ir rekomendējošs raksturs, līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt juridiskā pamatojuma iespējamos papildinājumus psiholoģisko kompetenču novērtēšanā.
Partneri 
