2021. gada 5. februārī Iekšējās drošības birojs organizēja tiešsaistes konferenci “Amatpersonu pretlikumīga rīcība, kas saistīta ar vardarbību – tendences un aktuālā problemātika”, kurā piedalījās vairāk nekā simts dalībnieki, tostarp Valsts policijas vadības pārstāvji, t.sk. reģionālo pārvalžu un nodaļu vadība, Ieslodzījumu vietu pārvaldes, pašvaldību policijas, Ostas policijas, Valsts robežsardzes, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, Latvijas pārstāvis Eiropas cilvēktiesību tiesā un Tiesībsarga biroja pārstāvji.
Iekšējās drošības birojs prezentēja statistikas datu analīzi, izmeklēšanas laikā gūto pieredzi un tās izvērtējumu, problemātiku un iespējamos situācijas risinājumus, lai novērstu amatpersonu pretlikumīgu rīcību, parādot iekšējās kontroles sistēmas lomu un būtību, vēršot uzmanību uz labākajiem prakses piemēriem un iekšējo normatīvo aktu grozījumiem.
Statistikas dati apliecina, ka joprojām aktuāla ir amatpersonu pretlikumīga rīcība, kas saistīta ar vardarbību.
Laika posmā no 2016. gada līdz 2019. gadam bija vērojams iesniegumu par iespējamu pretlikumīgu rīcību, kas saistīta ar vardarbību, procentuāls samazinājums pret Birojā izskatīto kopējo iesniegumu skaitu, tomēr 2020. gadā procentuāli šāda veida iesniegumu skaits sāka palielināties, kas vērtējams kopsakarībā ar Covid-19 pandēmijas sekām un noteiktajiem ierobežojumiem. 2020. gadā ārkārtējās situācijas ierobežojumu uzraudzība saistīta ar sabiedrības neiecietību un neizpratni, kas nereti tiek novirzīta uz amatpersonām, kuras izpilda kontroles funkciju, tādējādi palielinoties saņemto sūdzību skaitam par amatpersonu iespējami pretlikumīgo rīcību, kas saistīta ar vardarbību.
2020.gadā Birojs veica padziļinātu iesniegumu par iespējamu pretlikumīgu amatpersonu rīcību, kas saistīta ar vardarbību, analīzi un pētīja gada laikā saņemtos iesniegumus un to tālāko virzību.
Lielākā daļā gadījumu sūdzības ir par fizisku vardarbību (52%), par nepamatotu speciālo līdzekļu pielietošanu (22%) un par draudiem lietot vardarbību (21%), un iespējamais pārkāpums noticis personu aizturēšanas laikā (48% gadījumu). Vardarbību ir provocējuši vairāki apstākļi, nereti vairāki kopā:
- 36% – iesniedzējs nepildīja amatpersonu likumīgās prasības;
- 30% – iesniedzējs pretojās;
- 23% – iesniedzējs atradās alkohola vai citu apreibinošo vienu iespaidā;
- 10% – iesniedzējs pārkāpa ētikas normas;
- 9% – iesniedzējs uzbruka amatpersonai;
- 8% – iesniedzējs bēga.
Iesniegumu analīze parāda, ka visbiežāk iesniedzējs pats ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.
Savukārt visbiežāk vardarbīgas rīcības iemesli ir vairāki vienlaikus, tostarp izdegšana, psihiska rakstura problēmas, depresija, persona cieš no posttraumatiska stresa sindroma, pārdzīvotas krīzes situācijas, pastāvīga spriedze un trauksme, nepietiekoši apgūti stresa pārvarēšanas mehānismi un nepietiekošas saskarsmes iemaņas vai konfliktu risināšanas prasmju trūkums.
Iesniegumu izskatīšanas rezultāti parāda, ka 82% gadījumu pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, 5% gadījumu tika uzsākti kriminālprocesi, 6% gadījumu izskatīšanas materiāli nosūtīti pēc piekritības un 7% gadījumu iesniedzējam sniegta atbilde. Lielais atteikumu uzsākt kriminālprocesu skaits skaidrojams ar sabiedrības nepietiekamām zināšanām par amatpersonu tiesībām atbilstoši rīkoties noteiktās situācijās, jo katrs desmitais iesniedzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par notikušo un par šiem gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Minētais norāda uz preventīvo pasākumu nepieciešamību, skaidrojot amatpersonu rīcības tiesiskumu un tiesībām lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likuma “Par policiju” 13.pantam. Sabiedrības informēšana un izglītošana par amatpersonu tiesībām ir būtisks preventīvs līdzeklis, jo nezināšana vairo cilvēku sašutumu, rada papildu pretošanos, provokācijas un neapmierinātību.
No 131 kriminālprocesa, ka nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, iztiesāti ir pavisam 11 kriminālprocesi: sešos no tiem spriedums stājies spēkā 2020. gadā, četros – 2019. gadā un vienā – 2018. gadā.
Viens kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata - tas ir pabeigts ar attaisnojošu tiesas spriedumu, jo lietā nav iegūti pierādījumi apsūdzībā inkriminētajām darbībām. Šajā lietā tika iesniegts apelācijas protests, un apelācijas instance atstāja negrozītu 1.instances tiesas spriedumu.
Divos kriminālprocesos pieņemts lēmums par atbrīvošanu no kriminālatbildības.
Astoņos kriminālprocesos ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.
Šajos kriminālprocesos no kriminālprocesa uzsākšanas dienas līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai ir pagājuši vidēji 2,6 gadi.
No spriedumiem izriet, ka fizisks spēks lietots:
- publiskā vietā citu personu klātbūtnē;
- dienesta telpās;
- ārpus dienesta vietas, veicot administratīvo aizturēšanu;
- dusmās;
- kā arī pret administratīvi aizturētajām personām, t.sk. gadījumos, kad tās nepretojās, nebēga vai neizrādīja agresivitāti vai nepakļaušanos.
Analizētajos spriedumos vardarbība izpaudusies dazādi - kā sišana, speršana vai grūšana - piemēram, iesperot pa ķermeni, iesitot ar dūri, grūžot ar spēku, iegrūžot ar spēku neatvērtās durvīs, ietriecot galvu sienā.
Nosakot sodu, tiesa apsūdzētos raksturojusi pozitīvi, un norādījusi, ka noziedzīga recidīva līmenis ir ļoti zems. Tiesa uzsver, ka noziegumu apsūdzētais izdarīja tāpēc, ka nebija pietiekamas izpratnes un iemaņas rīcībai paaugstināta stresa apstākļos, nebija apgūta pietiekama prasme kontrolēt un vadīt savas emocijas.
No spriedumiem tieši izriet, ka Valsts policijas darbinieku dienesta pilnvaru pārsniegšana, kas saistīta ar vardarbību:
- nodara kaitējumu pārvaldes kārtībai, radot sabiedrībā uzskatu par policijas patvaļu un visatļautību;
- grauj policijas prestižu, mazinot uzticību tai;
- nodara apdraudējumu cietušā veselībai, radot fiziskas sāpes vai miesas bojājumus.
Vienā spriedumā tiesa vērtē policijas misiju “kalpot un aizsargāt”, kas nav realizējama bez atbilstošas attieksmes pret savu amatu un pienākumiem. Tas nenozīmē, ka pilnībā tiek izslēgti gadījumi, kad policijas darbinieks var zaudēt savaldīšanos, un ne vienmēr šādi gadījumi rada kaitējumu policijas prestižam.
Godprātība un policijas darbinieka rīcības atbilstība prasībai vairot sabiedrības uzticību Valsts policijai ir analizēta visos spriedumos, tāpat kā prestiža graušana.
Notiesājošos spriedumos tiesa ir piemērojusi šādus pamatsodus:
- vienā gadījumā piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem, kur bija nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi;
- sešos kriminālprocesos piemērots piespiedu darbs 100-240 stundas, uzsverot, ka izciešot piespiedu darba sodu, apsūdzētais tiks mudināts izvērtēt savu rīcību un saprast tās prettiesiskumu;
- vienā gadījumā piemērots naudas sods 4730 eiro.
Gandrīz visos gadījumos ir piemērots papildsods - tiesību ierobežošana uz laiku no 1-3 gadiem ieņemt noteiktus amatus, jo amatpersonas rīcība neatbilst vērtībām. Tiesa uzskaita tādas vērtības kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība un neatkarība, kas apsūdzētajam ir jāattīsta, lai atgūtu viņam kā amatpersonai dāvāto uzticību un pilnvaras.
Neraugoties uz to, ka apsūdzētais raksturots pozitīvi, tiesas ieskatā soda mēram ir jābūt bargam, jo tikai tādā veidā tiks panākts taisnīgs izlīdzinājums sakarā ar aizskartajām tiesībām un interesēm un tiks sasniegts vispārīgās prevencijas uzdevums, lai citi policijas darbinieki šādus un līdzīgus pārkāpumus neizdarītu.
Iekšējās drošības biroja veiktā analīze parāda, ka amatpersonu pretlikumīga rīcība, kas saistīta ar vardarbību, ir ciešā saistībā ar iestāžu iespējām mazināt vardarbīgas rīcības veicinošos apstākļus. Būtiska ir iekšējās kontroles sistēmas loma noziedzīgu nodarījumu novēršanā, preventīvo pasākumu īstenošanā.
Lai iekšējās kontroles sistēma būtu efektīva, katrai iestādei ir jāapzinās, ka tā nav tikai formalitāte, bet kompleksi pasākumi, kas ļauj izvairīties no negatīvām sekām. Tās ir zināšanas un izpratne par amatpersonu tiesībām un pienākumiem, kontroles vide un risku mazinoši pasākumi un profesionāls personāls, kas rada sabiedrības uzticēšanos un apmierinātību ar iestādes darbību.
Konferencē analizētā statistika, tendences un problemātika ļauj paskatīties uz iemesliem un preventīvi strādāt ar cēloņiem, kas rada visaugstāko risku. Tādēļ iekšējās kontroles sistēma dod mums iespēju izvērtēt esošos mehānismus un saprast, kāpēc tie nestrādā vai strādā neatbilstoši.
Iekšējās drošības birojs secina, ka noziedzīgas rīcības riska varbūtība ir ļoti augsta un ir jārīkojas, lai novērstu tās iestāšanos nākotnē.
Iekšlietu ministrijas darba plāns 2021. gadam ietver uzdevumu veikt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu darbībā radušos būtisko pretlikumīgas rīcības risku identificēšanas un pārvaldīšanas sistēmas izvērtējumu. Tas nozīmē novērtēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbināto pretlikumīgas rīcības risku identificēšanas un pārvaldīšanas mehānismu, lai identificētu iekšējās kontroles sistēmas vājos punktus, kas traucē efektīvu pretlikumīgas rīcības risku mazināšanu, un izvērtēt iestrādātos pretlikumīgas rīcības novēršanas mehānismus, to efektivitāti, vienlaikus analizējot Iekšējās drošības biroja rīcībā esošo informāciju par pretlikumīgas rīcības iestāšanās gadījumiem.