Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš tā dibināšanas 2015. gada 1. novembrī atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 1A - vēsturiskajā Muitas namā, kas ir viena no pirmajām 19. gadsimtā celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā.
Arhitekta Nikolaja Trusova projektētā neogotikas stila ēka tika celta no 1875. līdz 1887. gadam - tūlīt pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas, līdz ar Daugavas krastmalas izbūvi. 1958. gadā ēka tika pielāgota Ārzemju jūrnieku kluba vajadzībām, kas darbojās līdz pat 1980. gadu beigām. Savukārt 1981. gadā - Vanšu tilta būvniecības laikā - tika nojaukti vārti pret Valdemāra ielu, jo tilta konstrukcija tika novietota ļoti tuvu ēkas sānu fasādei.
Pēdējo divu gadu laikā vēsturiskā ēka piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas – 2021. gada maijā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēdza darbus pie IDB apsaimniekotās ēkas fasādes atjaunošanas, kā rezultātā vēsturiskais nams atguvis savu agrāko veidolu, estētiski papildinot Daugavas labā krasta panorāmu. Savukārt 2021. gada nogalē IDB iekšpagalmā VNĪ uzsāka remontdarbus, kuru ietvaros tiek veikta iekšpagalma cietā seguma un lietus notekūdeņu sistēmas atjaunošana, kā arī ēkas pamatu vertikālās hidroizolācijas izbūve.
Minēto remontdarbu laikā IDB ēkas teritorijā ir nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība, kuru veic arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons.
Kā norāda arheologs, arheoloģiskā uzraudzība ir bijusi samērā vienkārša, jo rakšanas darbi ap ēkas ārsienām lielākoties skāra pēc vaļņu norakšanas izlīdzināto grunti un atradumi datējami pārsvarā ar jaunajiem laikiem – 17.-18. gadsimtu. Izpētes gaitā tika konstatēts, ka vietām atsevišķi senāka kultūrslāņa ieslēgumi starp jaunlaiku pārrakumiem tomēr saglabājušies. Lielāko atradumu daļu veidoja ripas keramikas un akmens masas trauku lauskas un krāsns keramikas fragmenti, kā arī baltmāla pīpju kātu fragmenti. Par garnizona atrašanos šajā teritorijā Citadeles cietokšņa pastāvēšanas laikā te liecināja muskešu un pistoļu svina ložu atradumi. Izrakumu dziļākajā vietā konstatēts netraucēts 16. gadsimta kultūrslānis, kur tika atrasti mucas misiņa krāns, kā arī ādas, koka un metāla priekšmetu fragmenti.
Tāpat izpētes gaitā tika iegūtas vairākas monētas, no kurām senākās datējamas ar 17. gadsimtu (gan Zviedrijas gan Polijas kaluma), kā arī šo gadsimtu raksturojoši priekšmeti - Vestervaldes akmens masas trauka keramikas fragments un nīderlandiešu zili baltās flīzes fragments ar tolaik populāro kavalērijas manevru motīva rotājumu.
Vienlaikus arheoloģiskās izpētes gaitā atrasti akmens masas pudeļu fragmenti, kas datējami ar 19. gadsimtu, un ar muitas darbību saistāmās svina plombas no 20.gadsimta sākuma un starpkaru perioda.
Uzraudzības laikā iegūtos priekšmetus pēc zemes darbu beigām saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” plānots nodot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
