Š.g 2.jūlijā Cēsīs sarunu festivāla “Lampa” ietvaros norisinājās diskusija "Mundiera gods. Kas jādara, lai veicinātu iekšlietu nozares prestižu?". Diskusiju organizēja Iekšējās drošības birojs un sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju. Pasākumā piedalījās Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns. Diskusiju moderēja sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Iveta Kažoka.
Diskusijas dalībnieki, sarunā aktīvi piedaloties auditorijai, diskutēja par:
· Iekšlietu resora iestāžu prestižu. Gan diskusijas dalībnieki, gan auditorija bija vienisprātis, ka darbs Iekšlietu resorā ir prestižs, pirmkārt jau tāpēc, ka tas sniedz iespējas palīdzēt sabiedrībai, tas ir jēgpilns un raksturojas ar lielu pievienoto vērtību;
· Iekšlietu resora iestāžu spējām nokomplektēt personālsastāvu. Tika secināts, ka nodarbināto piesaistes problemātika attiecas uz visām Iekšlietu sektora iestādēm. Līdzīga problemātika ir arī ārvalstīs. Nepietiekamais atalgojums ir būtiskākais nodarbināto “nekomplekta” cēlonis. Tika pārrunāti arī faktori, kas attiecas uz konkurenci no privātā sektora un citu valsts institūciju, kuras var piedāvā labāku atlīdzību un darba apstākļus, puses. Negatīvu iespaidu atstāj novecojušu telpu infrastruktūra vairākās iestādēs. Vienlaikus vērojams sabiedrības uzticēšanās palielināšanās resora institūcijām. Iestādes veic pasākumus nodarbināto piesaistei un motivēšanai, t.sk., iespēju robežās palielinot atalgojumu, apmaksājot virsstundas (kā pagaidu risinājumu), efektivizējot darba procesus, lai nodarbinātajiem nebūtu jāpārstrādā, kā arī veicot ieguldījumus darba apstākļu uzlabošanā. Tika uzsvērts, ka globalizācijas un digitalizācijas ietekmē mainās tiesību aizsardzības iestāžu darba jomas, parādās jauni izaicinājumi, kas veicina nodarbināto profesionālo pilnveidošanos dažādās sfērās;
· Iekšējās drošības biroja funkcijām. Iekšējās drošības biroja priekšnieks raksturoja iestādes kompetences un veicamās aktivitātes, pievēršot uzmanību sadarbībai ar citām iestādēm un sabiedrību. Būtisks darbs ieguldīts, lai celtu iestādes atpazīstamību sabiedrībā un sniegtu iedzīvotājiem noderīgu informāciju. Tika uzsvērts, ka pateicoties sabiedrības iesaistei tika atklāti vairāki smagi noziegumi;
· Iekšlietu resora iestāžu nodarbināto godprātību. Tika atzīts, ka problēmas ar godprātību joprojām eksistē, taču tam nav sistēmiska rakstura. Tieši tāpēc, ka Iekšlietu sektors apzinājās, ka problēmas ir jārisina, septiņus gadus atpakaļ kā neatkarīga iestāde tika izveidots Iekšējās drošības birojs, kas nodrošina objektīvu un neatkarīgu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu. Uzklausot auditorijas viedokļus un pieredzes stāstus, diskusijas dalībnieki diskutēja par ziņošanu par iekšlietu resora nodarbināto likumpārkāpumiem. Gan diskusijas dalībnieki, gan auditorija bija vienoti savā nostājā par to, ka ir jāziņo par konstatētiem pārkāpumiem, neatkarīgi no tā cik tie ir būtiski. Svarīgi ir nodrošināt, ka informācijas sniedzējiem nav uzlikts liels administratīvais slogs. Ziņojumiem ir jābūt pamatotiem, tie nedrīkst būt saistīti ar atriebības vai citiem negatīviem motīviem. Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, tāpēc katrs ziņojums tiek rūpīgi pārbaudīts, izmeklēšana balstās uz pierādījumiem un tiesību normām. Diskusijas dalībnieki atzina, ka tas, ka kādā iestādē ir atklāts pārkāpums drīzāk ir pozitīvi, jo tādējādi iestādēs paliek godprātīgi nodarbinātie. Tas, ka ir atklāti atsevišķu nodarbināto likumpārkāpumi, nedrīkst mest ēnu uz citiem iestāžu nodarbinātajiem, kas godprātīgi veic dienesta pienākumus. Mūsdienās katra persona ir savā ziņā “medijs”, jo var izplatīt informāciju sociālajos tīklos, kas no vienas puses ir labi, taču no otras puses pret ziņu izplatīšanu jāattiecas atbildīgi, sniedzot pārbaudītās ziņas, kas balstās uz faktiem. Lai gan Iekšējās drošības birojam darba netrūkst, ir vērojami uzlabojumi vairākās jomās (piemēram, publiskajos iepirkumos un ceļu satiksmes uzraudzības jomā), t.sk. pateicoties iestāžu iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai;
· Iekšlietu resora nodarbināto būtiskākām personiskām īpašībām. Atbildot uz auditorijas uzdoto jautājumu, diskusijas dalībnieki ir definējuši vairākas svarīgas īpašības, kurām būtu jāpiemīt katram resorā nodarbinātajam: empātija, spēja saprast citu cilvēku problēmas un iedziļināties tajās, godprātība, misijas apzināšanās, atbildīgums, profesionalitāte, komunikācijas prasmes (lai efektīvi komunicētu ar iedzīvotājiem), kā arī veselā saprāta saglabāšanu jebkurā situācijā.
Diskusijas dalībnieki un auditorija bija vienisprātis, ka neskatoties uz nepietiekamu atalgojumu un citiem šķēršļiem, Iekšlietu sektora nodarbinātie godam pilda savu misiju un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrības tiesību sargāšanā.