Sakārtoti iestāžu darba procesi un kontroles sistēmas izveide – pamatnosacījums dažādu pārkāpumu novēršanai.
Šonedēļ Iekšējās drošības birojs prezentēja 2019. gada darbības rezultātus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Iekšlietu ministrijas vadībai, vēršot uzmanību uz konstatētajām tendencēm un problēmjomām.
2019. gadā Iekšējās drošības birojs pirmstiesas izmeklēšanu veicis 219 kriminālprocesos. Raksturojot izmeklēšanas darbu, Iekšējās drošības biroja priekšnieks V. Mūrnieks atzina, ka izmeklējamās lietas kļuvušas apjomīgākas un sarežģītākas, līdz ar to izmeklēšanā tiek ieguldīti aizvien lielāki darba resursi, un krimināllietu pabeigšanai nepieciešams ilgāks laiks.
Lielākā daļa (45) uzsākto un saņemto kriminālprocesu ir par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, 30 kriminālprocesos tiek izmeklēta iespējama kukuļošana, un tikpat bieži - noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.
Šajā periodā 18 kriminālprocesos pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu 45 aizdomās turēto personu mantai – kopējā arestētās naudas summa pārsniedza 215 tūkst. eiro, tāpat tika arestēts 41 nekustamais īpašums aptuveni viena miljona 250 tūkst. eiro vērtībā un 32 transportlīdzekļi aptuveni 78 tūkst. eiro vērtībā.
Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka iestādēs joprojām trūkst izpratnes par iekšējās kontroles mehānismu ieviešanu. Novērots, ka iestāžu vadība nepietiekami veic nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai novērstu pārkāpumu izdarīšanas iespējamību iestādēs. Diemžēl iestādes sāk rīkoties tikai pēc tam, kad saņēmušas konkrētus norādījumus no Biroja, vai arī, kad uzsākts kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu. Ieviestie kontroles pasākumi iestādēs ir formāli, uz to norāda, piemēram, nemainīgi aktuāla problēma saistībā ar video ierakstu apzinātu apstādināšanu, traucēšanu Valsts policijā un citas tendences.
2019. gadā Iekšējās drošības birojs atklājis būtiskus pārkāpumus valsts iepirkumu jomā, to cēloņi galvenokārt meklējami nesakārtotajos iekšējos procesos, kontroles trūkumā un vadītāju patvaļā. Tāpat nepieciešams pārskatīt uzraudzības mehānismus Eiropas Savienības finansētajos projektos – Biroja lietvedībā ir kriminālprocesi par nelikumīgām darbībām, kas saistīti ar Eiropas Savienības finansējuma apguvi.
Pārskata periodā vairākkārt palielinājies to kriminālprocesu skaits, kas uzsākti par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu. Šī tendence turpina pieaugt, jo iestādēs netiek nodrošināta pietiekama kontrole darbam ar datu bāzēm. Jāpiebilst, ka šogad spēkā stājusies Vispārējās datu aizsardzības regula - iedzīvotāji kļuvuši zinošāki un piesardzīgāki attiecībā uz savu personas datu nelikumīgu izmantošanu, kas var ietekmēt sūdzību apmēru par šo jomu.
Pagājušajā gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 62 kriminālprocesi pret 76 amatpersonām, 85% gadījumu pret Valsts policijā nodarbinātajiem. Visvairāk kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu ir par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (23%), dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (18%), kā arī kukuļošanu (13%).
2019. gada laikā notiesātas 25 amatpersonas, bet 75 procesos tiesvedība turpinās. Analizējot informāciju par iztiesātajām lietām, dažos gadījumos piespriestie sodi raisa pārdomas, vai tie ir samērīgi un pilnvērtīgi pilda preventīvo funkciju.
